Plazmīda ir maza, apļveida, divpavedienu DNS molekula, kas atšķiras no šūnas hromosomu DNS. Plazmīdas dabiski pastāv baktēriju šūnās, un tās sastopamas arī dažos eikariotos. Bieži vien gēni, kas atrodas plazmīdās, nodrošina baktērijām ģenētiskas priekšrocības, piemēram, rezistenci pret antibiotikām.
Kāda ir labākā plazmīdas definīcija?
Plazmīda ir maza, bieži vien apļveida DNS molekula, kas atrodama baktērijās un citās šūnās. Plazmīdas ir atdalītas no baktēriju hromosomas un replikējas neatkarīgi no tās. Viņiem parasti ir tikai neliels skaits gēnu, jo īpaši daži, kas saistīti ar rezistenci pret antibiotikām.
Kas ir plazmīda un tās piemērs?
Plazmīdas ir visbiežāk izmantotie baktēriju klonēšanas vektori. Šie klonēšanas vektori satur vietu, kas ļauj ievietot DNS fragmentus, piemēram, vairāku klonēšanas vietu vai polilinkeru, kam ir vairākas bieži lietotas restrikcijas vietas, pie kurām var piesaistīt DNS fragmentus.
Kam tiek izmantota plazmīda?
Plazmīdas ir bijušas molekulārās biotehnoloģijas attīstības atslēga. Tie darbojas kā piegādes transportlīdzekļi vai vektori, lai baktērijās ievadītu svešu DNS. Plazmīdu izmantošana DNS ievadīšanai sākās 1970. gados, kad DNS no citiem organismiem pirmo reizi tika “izgriezta un ielīmēta” noteiktās vietās plazmīdas DNS.
Kas ir plazmīdas īsā atbilde?
Plazmīdas ir ārpushromosomu DNSmolekulas, kas replikējas neatkarīgi no hromosomu DNS. Tam ir savs replikācijas izcelsme. Tas satur daudzus gēnus, kas veicina baktēriju izdzīvošanu. Tas satur antibiotiku rezistences gēnus. To izmanto kā vektorus gēnu inženierijā.
