Lielā sprādziena nukleosintēzes vēsture sākās ar Ralfa Alfera aprēķiniem 1940. gados. Alfers publicēja Alpher–Bethe–Gamow rakstu, kurā tika izklāstīta gaismas elementu ražošanas teorija agrīnā Visumā.
Kas atklāja Lielā sprādziena nukleosintēzi?
Lielā sprādziena nukleosintēzes vēsture sākās ar Ralfa Alfera aprēķiniem 1940. gados. Alfers publicēja Alpher–Bethe–Gamow rakstu, kurā tika izklāstīta gaismas elementu ražošanas teorija agrīnā Visumā.
Kas pirmais ierosināja nukleosintēzes ideju?
Ideju, ka zvaigznes sakausē kopā gaismas elementu atomus, pirmo reizi ierosināja 20. gadsimta 20. gados Einšteina spēcīgais atbalstītājs Arturs Edingtons.
Kā Lielā sprādziena nukleosintēze atbalsta Lielā sprādziena teoriju?
Vēl viena dzesēšanas sekas bija tādas, ka protoni un neitroni spēja saplūst, lai kļūtu par ūdeņraža un hēlija izotopiem. Šo saplūšanas procesu sauc par lielā sprādziena nukleosintēzi. Tas izskaidro hēlija relatīvo pārpilnību Visumā. Tas tiek uzskatīts par pierādījumu, kas liecina par lielo sprādzienu.
Kāpēc to sauc par Lielā sprādziena nukleosintēzi?
Kodolfizika izplešas Visumā
No aptuveni vienas sekundes līdz dažām minūtēm kosmiskais laiks, kad temperatūra ir noslīdējusi zem 10 miljardiem Kelvinu, apstākļi ir tieši piemēroti protoniem un neitroni apvienoties un veidot noteiktusatomu kodolu sugas. Šo fāzi sauc par Lielā sprādziena nukleosintēzi.
