Floēmu pavedieni, kas atrodas sīdiņas malās, ir zināmi kā intraksilārā floēma. Tā klātbūtne joprojām ir ierobežota ar nelielu eidikotu daļu un tiek uzskatīta par raksturīgu iezīmi noteiktām ģimenēm.
Kas ir intraksilārā floēma?
Interksilārā floēma ir flēmas dzīslu klātbūtne, kas iestrādāta sekundārajā ksilemā (koksnē) un ko rada viena kambija darbība (Carlquist 2013). … Tomēr starpksilārā floēma dažkārt ir mazāk pamanāma, un to var apstiprināt tikai ar mikroskopiju.
Kādā no šiem augiem ir izveidojušies starpksilāru floēmu plankumi?
Interksilārā floēma apzīmē sietu cauruļu pavedienus kopā ar saistītajām parenhīmas šūnām, kas veido salas, kas ir iestrādātas stumbra un sakņu sekundārajā ksilēmā. Parasti šādu interksilāru floēmu ražo augos, kuriem ir atsevišķi asinsvadu kambija gredzeni (Carlquist 2013).
Kur atrodas ksilēma un floēma?
kātos un saknēs ksilēma parasti atrodas tuvāk stumbra iekšpusei ar floēmu stumbra ārpusē. Dažu Asterales divdīgļveidīgo kātos var būt floēma, kas atrodas arī ksilēmas iekšpusē. Starp ksilēmu un floēmu atrodas meristēma, ko sauc par asinsvadu kambiju.
Vai lapās ir floēma?
Floēma, saukta arī par bastu, audi augos, kas novada lapās gatavoto pārtiku uz visām pārējām daļāmno auga. Floēma sastāv no dažādām specializētām šūnām, ko sauc par sieta caurulēm, pavadoņšūnām, floēmas šķiedrām un floēmas parenhīmas šūnām.
