Psihodinamiskā perspektīva, kas radusies Zigmunda Freida darbā, uzsver bezapziņas psiholoģiskos procesus (piemēram, vēlmes un bailes, par kurām mēs pilnībā nezinām), un apgalvo, ka bērnības pieredzei ir izšķiroša nozīme pieaugušo personības veidošanā.
Kas ir psihodinamiskā perspektīva vienkāršā izteiksmē?
Definīcija. Psihodinamiskā perspektīva aptver vairākas teorijas, kas gan normālu, gan patoloģisku personības attīstību izskaidro prāta dinamikas izteiksmē. Šāda dinamika ietver motivācijas faktorus, afektus, neapzinātus garīgos procesus, konfliktus un aizsardzības mehānismus.
Uz ko koncentrējas psihodinamiskā perspektīva?
Psihodinamiskās teorijas koncentrējas uz psiholoģiskajiem virzieniem un spēkiem indivīdos, kas izskaidro cilvēka uzvedību un personību. Teorijas izriet no Zigmunda Freida psihoanalīzes, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta bezsamaņā esošajam prātam kā psiholoģiska stresa un disfunkcijas avotam.
Kādu metodi izmanto psihodinamiskā pieeja?
Psihodinamiskā terapija koncentrējas uz bezapziņas procesiem, kā tie izpaužas klienta pašreizējā uzvedībā. Psihodinamiskās terapijas mērķi ir klienta pašapziņa un izpratne par pagātnes ietekmi uz pašreizējo uzvedību.
Kādi ir psihodinamiskās pieejas galvenie principi?
Saskaņā ar psihodinamiskoteorija, uzvedību ietekmē neapzināta doma . Kad neaizsargātās vai sāpīgās sajūtas tiek apstrādātas, aizsardzības mehānismi samazinās vai izzūd.
Piekļuve bezsamaņai
- Noliegums.
- Represijas.
- Racionalizācija.
