Abinieki ir vardes, krupji, tritoni un salamandras. Lielākajai daļai abinieku ir sarežģīti dzīves cikli ar laiku uz sauszemes un ūdenī. Viņu ādai jāpaliek mitrai, lai absorbētu skābekli, un tāpēc tai trūkst zvīņu. Rāpuļi ir bruņurupuči, čūskas, ķirzakas, aligatori un krokodili.
Kāda ir galvenā atšķirība starp abiniekiem un rāpuļiem?
Rāpuļiem ir zvīņas, un viņu āda ir sausa. Abinieki to nedara, un viņu āda bieži ir mitra ar gļotām, kas neļauj tiem izžūt.
Kādas iezīmes piemīt abiniekiem, kas nav rāpuļiem?
Rāpuļiem un abiniekiem ir būtiskas fiziskas atšķirības. Rāpuļiem ir sausa un zvīņaina āda, savukārt abinieki jūtas mitri un dažreiz diezgan lipīgi. Tie ir mugurkaulnieki un aukstasinīgi kā abinieki. Salīdzinot ar rāpuļiem, abiniekiem ir gluda āda.
Kāda ir galvenā atšķirība starp abiniekiem un rāpuļiem viktorīnu?
Abinieki var elpot zem ūdens ar žaunām un uz sauszemes ar plaušām, rāpuļi var elpot tikai uz sauszemes ar plaušām. Abiniekiem ir gluda, mitra āda, un rāpuļiem ir zvīņaina āda. Atšķirība starp abiniekiem un rāpuļiem? Abi ir abinieki un abi dēj olas ūdenī.
Kādas ir līdzības un atšķirības starp rāpuļiem un abiniekiem?
Rāpuļi un abinieki ir dzīvnieki, no kuriem daudziem notiek iekšēja apaugļošanās. Abi dēj olas. Tomēr rāpuļu olas mēdzlai tiem būtu cietāks apvalks, kamēr abiniekiem ir mīkstas, caurlaidīgas olas, vairāk līdzīgas zivju ikriem. Liela atšķirība to attīstībā ir tā, ka abiniekiem pēc izšķilšanās ir ūdens kāpuru forma.
