Lielākā daļa dārgakmeņu veidojas Zemes garozā, aptuveni 3 līdz 25 jūdzes zem Zemes virsmas. Divi dārgakmeņi, dimanti un peridots, ir atrodami daudz dziļāk Zemē. … Daži no šiem dārgakmeņiem veidojas pegmatītos un hidrotermālās dzīslās, kas ir ģenētiski saistītas ar magmatiskajiem iežiem.
Kā jūs atrodat dārgakmeņus?
Rīki un metodes
- Cērteklis, lai nošķeltu akmeņus vai kompaktus netīrumus.
- Špakteļlāpstiņa vai lāpsta (gaidīšanas režīmā), lai raktu dziļāk augsnē.
- Klasifikators mazu dārgakmeņu noņemšanai (parasti izmanto zelta atrašanai). Jūs varat būt kā šī dāma un, rokot savā dārzā, atradīsiet dažādu izmēru dārgakmeņu grupu. …
- Pincete.
Kā veidojas dārgakmeņi?
Dārgakmeņi ir zemes produkts. Daži, piemēram, dimants un cirkons, veidojās dziļi zemē, un cēla virspusē izkausēta iežu sprādzieniem. Daudzi, piemēram, topāzs, turmalīns un akvamarīns, lēni izkristalizējās no karstiem šķidrumiem un gāzēm, tiem atdziestot un sacietējot tālu zem zemes virsmas.
Vai dabā ir atrodami dārgakmeņi?
Dārgakmeņi sastopami lielākajā daļā nozīmīgāko ģeoloģisko vidi.
Katrā vidē mēdz būt raksturīgs dārgakmeņu materiālu komplekts, taču daudzu veidu dārgakmeņi sastopami vairāk nekā vienā vidē. Lielākā daļa dārgakmeņu ir atrodami magmatiskos iežos un aluviālajās grants, taču nogulumieži un metamorfie ieži var saturēt arī dārgakmeņus.
Kādāiežu dārgakmeņi ir atrasti?
Dārgakmeņi sastopami lielākajā daļā nozīmīgāko ģeoloģisko vidi.
Lielākā daļa dārgakmeņu ir atrodami magmatiskos iežos un aluviālajās grants, taču nogulumieži un metamorfie akmeņi var saturēt arī dārgakmeņus.
