Vispārīgi runājot, ūdens labi izšķīdina jonus un polārās molekulas, bet slikti izšķīdina nepolāras molekulas. … (Polāra molekula ir neitrāla vai neuzlādēta, bet tai ir asimetrisks iekšējais lādiņa sadalījums, kas noved pie daļēji pozitīviem un daļēji negatīviem apgabaliem.)
Vai polaritāte izzūd?
Ja šķīdinātāja un izšķīdušās vielas polaritātes sakrīt (abi ir polāri vai abas ir nepolāras), tad izšķīdinātā viela, iespējams, izšķīst. Ja šķīdinātāja un izšķīdušās vielas polaritāte ir atšķirīga (viens ir polārs, otrs ir nepolārs), izšķīdinātā viela, iespējams, nešķīst.
Vai polaritāte padarīs tās ūdenī šķīstošas vai nešķīstošas?
Tādējādi polaritāte ietekmē šķīdību. Ja izšķīdušajai vielai un šķīdinātājam ir aptuveni vienāda polaritāte, tie, iespējams, veidos šķīdumu. “Līdzīgs izšķīst līdzīgu”: polārie izšķīdušie materiāli izšķīst polāros šķīdinātājos; nepolāras izšķīdušās vielas izšķīst nepolāros šķīdinātājos.
Kā polārās molekulas izšķīst ūdenī?
Tātad vienas polārās molekulas daļēji negatīvā daļa (piemēram, ūdens) mijiedarbosies ar citasmolekulas daļēji pozitīvo daļu (piemēram, jūsu noslēpumainā viela). Tas ļauj polārajām vielām izšķīdināt viena otru. … Tie ir nepolāri, tāpēc polāro ūdens molekulu ir maz, kas varētu piesaistīties.
Kas notiek, kad polāro molekulu ievieto ūdenī?
Ūdens polaritātes dēļ katrs ūdensmolekula piesaista citas ūdens molekulas, jo starp tām ir pretējs lādiņš, veidojot ūdeņraža saites. Ūdens piesaista vai piesaista arī citas polāras molekulas un jonus, tostarp daudzas biomolekulas, piemēram, cukurus, nukleīnskābes un dažas aminoskābes.
