Levulīnskābi (LA), vienu no platformas ķīmiskajām vielām, var ražot ķīmiski, izmantojot atjaunojamos resursus, piemēram, cietes atkritumus un lignocelulozes biomasu, kas izklausās kā pievilcīga alternatīva, pateicoties tās pārpilnība un videi labvēlīgā daba.
Kā jūs pagatavojat levulīnskābi?
Levulīnskābe veidojas cukuru hidrolīzes laikā par furāniem, sadaloties nestabilam HMF (6.8. att.). Augstu levulīnskābes iznākumu var iegūt, pielāgojot reakcijas apstākļus, kā katalizatoru izmantojot skābos minerālus (Bozell et al., 2000; Martin Alonso et al., 2010a).
Kam lieto levulīnskābi?
Levulīnskābe un tās atvasinājumi, piemēram, nātrija levulināts, tiek izmantoti organiskās un dabīgās kosmētikas sastāvos parfimēšanai, ādas kondicionēšanai un pH regulēšanai. Tie piešķir raksturīgu svaigu smaržu, novērš grumbu veidošanos un stabilizē sastāvus un emulsijas.
Vai levulīnskābe kaitē ādai?
Ir svarīgi, lai ādas kopšanas formulā būtu konservējošas sastāvdaļas, jo var būt patiešām bīstami, ka mēs varam lietot produktus ar baktērijām un sēnītēm, kuru augšana netiek kavēta. Turklāt levulīnskābe ir arī ādas kopšanas sastāvdaļa, kas uzlabo ādas stāvokli.
Vai levulīnskābe ir dabiska?
Levulīnskābe ir atjaunojama, bioloģiska skābe, parasti no kukurūzas, kas palīdz kondicionēt un mīkstināt ādu, kā arī darbojas kāpaša produkta konservants.
