Apmēram 2600. gadu pirms mūsu ēras, ceturtās un piektās dinastijas laikā, ēģiptieši, iespējams, sāka tīši mumificēt mirušos. Prakse turpinājās un attīstījās vairāk nekā 2000 gadu, romiešu periodā (apmēram 30. g. p.m.ē.–364. g. p.m.ē.). Jebkurā laika posmā mumifikācijas kvalitāte mainījās atkarībā no cenas, kas par to samaksāta.
Kas veicis mumifikāciju?
Mākslīgās saglabāšanas metodi, ko sauc par mumifikāciju, izstrādāja senie ēģiptieši. Mumifikācija bija sarežģīts un ilgstošs process, kas ilga līdz 70 dienām.
No kurienes radās mumifikācijas ideja?
Mumifikācijas prakse sākās Ēģiptē 2400. gadā p.m.ē. un turpinājās grieķu-romiešu periodā. Vecajā valstībā tika uzskatīts, ka tikai faraoni var sasniegt nemirstību.
Kas bija pirmie, kas mumificēja cilvēkus?
Senie ēģiptieši ir slaveni ar savām mūmijām. Bet amerikāņi - dienvidamerikāņi - vispirms praktizēja konservēšanas metodi. Činčorro cilvēki sāka mumificēt savus mirušos apmēram pirms 7000 gadu.
Kāds bija mumifikācijas process?
Mumifikācija ir ķermeņa saglabāšanas process pēc nāves, apzināti žāvējot vai balzamējot miesu. Parasti tas ietvēra mitruma noņemšanu no mirušā ķermeņa un ķimikāliju vai dabisko konservantu, piemēram, sveķu, izmantošanu, lai izk altētu mīkstumu un orgānus.
