Ženēva, 1949. gada 12. augusts. Papildus noteikumiem, kas jāīsteno miera laikā, šī Konvencija attiecas uz visiem gadījumiem, kad tiek pieteikts karš vai kāds cits bruņots konflikts kas var rasties starp divām vai vairākām augstajām līgumslēdzējām pusēm, pat ja viena no tām neatzīst kara stāvokli.
Vai Ženēvas konvencija joprojām ir spēkā?
1949. gadā, pēc Otrā pasaules kara beigām, valstis pieņēma četras Ženēvas konvencijas, kādas tās pastāv šodien. … Ženēvas konvencijas attiecas tikai uz starptautiskiem bruņotiem konfliktiem, izņemot 3. pantu, kas ir kopīgs visām četrām konvencijām, kas attiecas arī uz nestarptautiskiem bruņotiem konfliktiem.
Vai Ženēvas konvencija attiecas uz ārpuskara laiku?
Ženēvas konvencijas ir noteikumi, par kuriem ir vienojušās dažādas dalībvalstis un kas parasti attiecas uz bruņotu konfliktu laiku. … Jo īpaši Ženēvas konvencijas neattiecas uz civiliedzīvotājiem ārpuskara laika apstākļos, kā arī parasti tām nav vietas vietējo pilsoņu tiesību jautājumu risināšanā.
Kad var piemērot Ženēvas konvencijas?
Konvencijas attiecas visiem gadījumiem, kad starp parakstītājvalstīm pieteikts karš. Šī ir sākotnējā pielietojamības sajūta, kas radusies pirms 1949. gada versijas. Konvencijas attiecas uz visiem bruņotu konfliktu gadījumiem starp divām vai vairākām parakstītājvalstīm, pat ja nav deklarācijas parkarš.
Kādās situācijās ir piemērojama Ženēvas konvencija?
Ženēvas konvencijas ir noteikumi, kas piemērojami tikai bruņotu konfliktu laikos, un to mērķis ir aizsargāt cilvēkus, kuri nepiedalās vai vairs nepiedalās karadarbībā; tie ietver uz lauka esošos bruņoto spēku slimos un ievainotos, ievainotos, slimos un kuģu avārijās cietušos bruņoto spēku dalībniekus jūrā, karagūstekņus un civiliedzīvotājus.
