Tā kā acetaldehīdā ir ogleklis, tas nonāk aldola kondensācijā. Aldola kondensācija ir viena no oglekļa savienojumu, īpaši aldehīdu un ketonu, organiskās ķīmijas reakcijām ar nosacījumu, ka tajā jāsatur α-H vai alfa ūdeņradis.
Vai acetaldehīds rada aldola kondensāciju?
Acetaldehīds tiek pakļauts aldola kondensācijai, bet formaldehīds nē.
Kāpēc acetaldehīds rada aldola kondensāciju?
Aldola kondensācija ietver aldehīda (vai ketonu) grupas pievienošanu vienai karbonilsavienojuma (aldehīda vai ketona) molekulai ar otras molekulas α-ūdeņraža atomiem. Acetaldehīdā ir α-ūdeņraža atomi, un tas tiek pakļauts aldola kondensācijai.
Kuri aldehīdi var tikt pakļauti aldola kondensācijai?
Aldehīdos un ketonos, kuros ir vismaz viens α-ūdeņradis, notiek aldola kondensācija. Savienojumi (ii) 2-metilpentanāls, (v) cikloheksanons, (vi) 1-fenilpropanons un (vii) fenilacetaldehīds satur vienu vai vairākus α-ūdeņraža atomus. Tāpēc tajos notiek aldola kondensācija.
Kurš produkts veidosies, kad acetaldehīds tiek pakļauts aldola kondensācijai?
Piem. 1-acetaldehīds tiek pakļauts aldola kondensācijai atšķaidīta NaOH vai K2CO3, veidojot beta hidroksibutiraldehīdu vai aldolu. Karsējot aldols zaudē ūdens molekulu, veidojot nepiesātinātu aldehīdu.
