Konstitucionālajā konvencijā (1787. g.) valstu tiesību aizstāvji iebilda pret spēcīgu valsts likumdevēju, ko tieši ievēl pilsoņi, nevis štatus un nacionālo valdību, kas varētu uzlikt veto visiem valsts tiesību aktiem, ko tā uzskatīja par nepiemērotiem. Satversmes I panta 8. panta pēdējais punkts.
Par ko vienojās Konstitucionālais konvents?
Delegāti kopumā vienojās par atsevišķas no likumdevēja neatkarīgas izpildvaras nepieciešamību. (Izpildvara tiktu saukta par "prezidentu".) Viņi arī vienojās piešķirt prezidentam veto tiesības likumiem, bet tikai tad, ja viņa veto ir pakļauts ignorēšanai.
Ko atbalstīja Konstitucionālā konventa delegāti?
Delegāti jeb valstu pārstāvji mēnešiem ilgi debatēja par to, kas tiks iekļauts konstitūcijā. Daži štati atbalstīja spēcīgu centrālo valdību, savukārt citi štati bija pret. … Delegāti beidzot piekrita šim "Lielajam kompromisam", kas pazīstams arī kā Konektikutas kompromiss.
Kādi bija 3 galvenie risinājumi Konstitucionālajā konventā?
Lai Konstitūciju ratificētu visas 13 valstis, Konstitucionālās konvencijas delegātiem bija jāpanāk vairāki kompromisi. Trīs galvenie kompromisi bija Lielais kompromiss, Trīs-Piektās daļas kompromiss un elektoru kolēģija.
Kāds bija Konstitucionālā konventa galvenais mērķis?
Konstitucionālais konvents Filadelfijā tikās no 1787. gada maija līdz septembrim, lai risinātu vājās centrālās valdības problēmas, kas pastāvēja saskaņā ar konfederācijas statūtiem.
