Šodien publicētajā paziņojumā komisija teica: “ES tiesību akti neaizliedz bagarēšanu. Ūdens pamatdirektīvā (ŪSD) un plūdu direktīvā nav iekļauti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā dalībvalstis pārvalda savas ūdensteces. To lemj pašas dalībvalstis.
Vai ES apturēja Apvienotās Karalistes upju bagarēšanu?
Agrāk bagarēšana bija regulāra Lielbritānijas upju apkopes prakse. Tomēr tās atbalstītāji apgalvo, ka 2000. gadā ieviestā Eiropas Ūdens pamatdirektīva tagad neļauj to īstenot.
Kāpēc mēs vairs nebagarējam upes?
Kāpēc tas ne vienmēr darbojas? Jo dažas upes vienkārši ir pārāk straujas, lai bagarēšana būtiski ietekmētu to kapacitāti. Līmeņi atrodas zemā līmenī, taču Jorkšīrā daudzas upes nes lietus ūdeni un kūstošu sniegu no kalnu apgabaliem, un šie ūdensceļi var ātri uzbriest un tikt pārslogoti.
Vai Apvienotajā Karalistē ir atļauta bagarēšana?
Pārskats. Lai veiktu bagarēšanas darbības Anglijas ūdeņos vai Ziemeļīrijas piekrastes ūdeņos, ir nepieciešama jūras licence. Bagarēšana ietver jebkuras ierīces izmantošanu, lai pārvietotu materiālu (neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav suspendēts ūdenī) no vienas jūras vai jūras gultnes daļas uz citu daļu.
Vai upju bagarēšana kaitē videi?
2.4.3 Bojājumi savvaļas dzīvniekiem un upju ekosistēmām
Bagarēšanai var būt būtiskas tiešas un netiešas negatīvas sekas uz ekosistēmām. Piemēram, tas var izraisīt dabisko dzīvotņu un objektu, piemēram, baseinu un spārnu, zudumu un degradāciju. Tas var ietekmēt arī vairākas aizsargājamas sugas.
