Bagarēšana ir izšķirīga nozīme upes dabiskās plūsmas saglabāšanā un samazina iespējamās katastrofas iespējamību pilsētās, kuras ir pakļautas atkārtotiem plūdiem lietus sezonās.
Kāpēc ir slikti bagarēt upes?
Tas kaitē bioloģiskajai daudzveidībai, ietekmē ūdens duļķainību un ūdens līmeņa līmeni. Tas var arī kaitēt zivsaimniecībai un lauksaimniecības zemēm. Tas veicina upes krastu eroziju un rada negaidītus zemes zudumus; tā rezultātā plūdi var kļūt daudz smagāki. Šīs ir dažas no upju bagarēšanas sekām.
Vai upju bagarēšana kaitē videi?
2.4.3 Bojājumi savvaļas dzīvniekiem un upju ekosistēmām
Bagarēšanai var būt būtiskas tiešas un netiešas negatīvas sekas uz ekosistēmām. Piemēram, tas var izraisīt dabisko dzīvotņu un objektu, piemēram, baseinu un ūdenstilpju, zudumu un degradāciju. Tas var ietekmēt arī vairākas aizsargājamas sugas.
Kādas ir upju bagarēšanas priekšrocības?
Ūdensceļa dziļuma palielināšana: ūdensceļa dibenā uzkrājoties nogulsnēm, tie samazina ūdens dziļumu. Padziļināšana notīra uzkrātos gružus, kas var atjaunot ūdenstilpi tā sākotnējā dziļumā un samazināt applūšanas risku.
Kad Apvienotā Karaliste pārtrauca bagarēt upes?
Agrāk bagarēšana bija regulāra Lielbritānijas upju apkopes prakse. Tās atbalstītāji tomēr saka, ka Eiropas Ūdens pamatdirektīva tika ieviesta2000, tagad neļauj to veikt.
