Fizikālajā un analītiskajā ķīmijā kolorimetrija vai kolorimetrija ir paņēmiens, ko izmanto, lai noteiktu krāsaino savienojumu koncentrāciju šķīdumā. Kolorimetrs ir ierīce, ko izmanto, lai pārbaudītu šķīduma koncentrāciju, mērot tā absorbciju noteiktā gaismas viļņa garumā.
Kāda ir kolorimetrijas nozīme?
Kolimetrija ir zinātniska metode, ko izmanto, lai noteiktu krāsaino savienojumu koncentrāciju šķīdumos, piemērojot Bēra–Lamberta likumu, kas nosaka, ka izšķīdušās vielas koncentrācija ir proporcionāls absorbcijai.
Kā jūs veicat kolorimetriju?
Kolimetrijas mērījumus veic, izmantojot gaismu, kas iziet cauri krāsu filtram. Pēc tam gaisma iet caur nelielu kastīti (kiveti) ar faktisko ķīmisko vielu. Gaismai, kas iziet no faktiskā parauga, jābūt mazākai par gaismu, kas faktiski iekļuva savienojumā.
Kā kolorimetriju izmanto reālajā pasaulē?
Kolorimetri tiek plaši izmantoti, lai uzraudzītu baktēriju vai rauga kultūras augšanu. Tie nodrošina ticamus un ļoti precīzus rezultātus, ja tos izmanto putnu apspalvojuma krāsas novērtēšanai. Tos izmanto, lai izmērītu un uzraudzītu krāsu dažādos pārtikas produktos un dzērienos, tostarp augu produktos un cukurā.
Kāpēc tiek izmantota kolorimetrija?
Kolimetrija, viļņa garuma un elektromagnētiskā starojuma intensitātes mērīšana spektra redzamajā apgabalā. Tas irplaši izmanto, lai identificētu un noteiktu vielu koncentrāciju, kas absorbē gaismu.
