(onomatopoeja) Skaļa skaņa, piemēram, metāla priekšmetu sadursme. Es dzirdēju sadursmi no virtuves un steidzos iekšā un konstatēju, ka kaķis ir apgāzis dažus katlus un pannas.
Kādi ir daži onomatopoēzes piemēri?
Šeit ir ātra un vienkārša definīcija: Onomatopoēze ir runas figūra, kurā vārdi izsauc lietas, uz kuru tie atsaucas vai apraksta, patieso skaņu. Ugunsgrēka sprādziens, pulksteņa signāls un durvju zvana skaņas signāls ir onomatopoēzes piemēri.
Kādi ir 5 onomatopoēzes piemēri?
Izplatīti onomatopoēzes piemēri
- Iekārtas trokšņi - dun, pīkst, zvana, zvana, čaukst, zvana.
- Dzīvnieku nosaukumi-dzeguze, pātaga-nabaga griba, garā dzērve, cāli.
- Tietekmes skaņas - bums, avārija, sitiens, sitiens, blīkšķis.
- Balss skaņas – klusums, ķiķināšana, rēciens, čīkstēšana, murmināšana, čukstēšana, čuksti, šņākšana.
Kādi vārdi tiek uzskatīti par onomatopoēzi?
Onomatopoēija (arī onomatopeia amerikāņu angļu valodā) ir vārda radīšanas process, kas fonētiski atdarina, atgādina vai ierosina skaņu, ko tas apraksta. Pats šāds vārds tiek saukts arī par onomatopoeju. Izplatītas onomatopoēzes ietver dzīvnieku trokšņus, piemēram, oink, ņau (vai miaow), rēcienu un čivināšanu.
Vai klabināšana ir onomatopoēze?
Ir termins - onomatopoēze - tas nozīmē vārdu, kas fonētiski atdarina skaņu, ko tas apraksta. Abi"clank" un "klakš" ir zināmā mērā onomatopoētiski, un abas skaņas atšķiras ritma un atkārtojuma, nevis toņa vai skaļuma ziņā.
