Kriatomi ir vienšūnu, koloniāli, vai pavedienaini autotrofiski organismi, kas dzīvo jūras un saldūdens biotopos. Kramaļgliemeži ir heterokonti, taču tiem parasti trūkst flagellu, izņemot gametas.
Vai lielākā daļa kramaļģu ir heterotrofi vai autotrofi?
Lai gan lielākā daļa kramaļģu ir autotrofi, atsevišķos biotopos var atrast dažas heterotrofiskas vai simbiotiskas sugas. Katras diatomas dzīvā viela ir ietverta silīcija dioksīda apvalkā, ko tā izdala. Šīs čaulas iezīmē nelielas poras vai ieplakas, kas ļauj dzīvajam organismam piekļūt savai videi.
Vai kramaļģes ir fotosintētiskas vai heterotrofiskas?
Enerģijas avots. Kramaļģes ir galvenokārt fotosintētiskas; tomēr daži ir obligāti heterotrofi un var dzīvot bez gaismas, ja ir pieejams atbilstošs organiskā oglekļa avots.
Kas ir autotrofiskās kramaļģes?
Autotrofiski vienšūnu organismi ir galvenais zooplanktona barības avots. Parastie autotrofiskie organismi, ko sauc par kramaļģiem, ir planktons, kam trūkst flagellu (izņemot vīriešu dzimumšūnas). Frustules (čaulas vai vārsti) pārklājas kā “tabletes” kastīte un ir izgatavotas no opalīna silīcija dioksīda.
Vai brūnaļģes ir autotrofs?
Aļģes ir autotrofiski protisti, kas var būt vienšūnu vai daudzšūnu. Šie organismi ir sastopami supergrupās Chromalveolata (dinoflagelāti, kramaļģes, zelta aļģes un brūnās aļģesaļģes) un Archaeplastida (sarkanaļģes un zaļaļģes).
