Procesu, kurā elektronam tiek dots pietiekami daudz enerģijas, lai tas atrautos no atoma, tiek saukts par jonizāciju. Šī procesa rezultātā veidojas divas lādētas daļiņas vai joni: molekula ar neto pozitīvu lādiņu un brīvais elektrons ar negatīvu lādiņu.
Kuras divas daļiņas veidojas, kad atoms tiek jonizēts?
Ja nodotās enerģijas daudzums ir pietiekams, rodas atoma jonizācija. Šādi izveidots pozitīvs jons un elektrons ir pazīstami kā jonu pāri.
Kas notiek, kad atoms tiek jonizēts?
Jonizācija ir process, kurā joni veidojas, iegūstot vai zaudējot elektronu no atoma vai molekulas. Ja atoms vai molekula iegūst elektronu, tas kļūst negatīvi lādēts (anjons), un, ja tas zaudē elektronu, tas kļūst pozitīvi uzlādēts (katjons). Enerģija var tikt zaudēta vai iegūta, veidojoties jonam.
Kuras daļiņas jonizē visvairāk?
Alfa daļiņām ir aptuveni četras reizes lielāka par protona vai neitrona masu un aptuveni ~8000 reižu lielāka par beta daļiņas masu (5.4. 1. attēls). Alfa daļiņas lielās masas dēļ tai ir vislielākā jonizējošā jauda un vislielākā spēja bojāt audus.
Kādi ir 7 starojuma veidi?
Elektromagnētiskajā spektrā ietilpst no garākā viļņa garuma līdz īsākajam: radioviļņi, mikroviļņi,infrasarkanais, optiskais, ultravioletais, rentgena un gamma starojums. Lai apskatītu elektromagnētisko spektru, izmantojiet tālāk norādītās saites!
