Savstarpēja pārbaude parasti aprobežojas ar aptaujāšanu tikai par jautājumiem, kas tika izvirzīti tiešās pārbaudes laikā. Savstarpējās nopratināšanas laikā var tikt uzdoti vadošie jautājumi, jo savstarpējās nopratināšanas mērķis ir pārbaudīt tiešās pārbaudes laikā izteikto apgalvojumu ticamību.
Kādi ir savstarpējās nopratināšanas ierobežojumi?
Savstarpējai nopratināšanai jāapsūdz liecinieka raksturs. Viņam ir jāsniedz atbildes, kas ir neticamas vai nepamatotas. No šādām atbildēm žūrija ir jāmudina konstatēt, ka liecinieks ir neobjektīvs un neuzticams, un no tā secināt, ka viņa viedokļi nav uzticami.
Kādi ir savstarpējās nopratināšanas noteikumi?
Katrai pusei ir tiesības nopratināt liecinieku, ko uzrādījis viņa antagonists, lai pārbaudītu, vai lieciniekam ir zināšanas par lietām, ko viņš liecina, un vai tas ir konstatēja, ka lieciniekam bija līdzekļi un iespējas noskaidrot faktus, par kuriem viņš liecina, tad viņa atmiņa, viņa motīvi, viss var būt …
Ko nevajadzētu darīt, veicot pārpratumu?
TEN DONT'S OF CROSS PĀRBAUDES
- NEstrīdies ar liecinieku. …
- NEATbildi uz oponenta liecinieka jautājumiem. …
- NEstrīdies ar tiesnesi. …
- NEĻAUJIET, ka pretinieks piemāna sevi. …
- NEĻAUJ žūrijai izskatīt jūsu lietuir ievainots ar atbildi. …
- NENONIECIET liecinieku, ja vien žūrija nevēlas viņu nojaukt.
Kādiem jābūt pretpārbaudes jautājumiem?
Starppārbaudes jautājumam jābūt ļoti precīzam, un tajā ir jāatbild tikai ar vienu vārdu, vēlams “jā” vai “nē”. Jautājumiem, ko uzdodat savstarpējās nopratināšanā, kaut kādā veidā ir jābūt saistītiem ar jautājumiem, par kuriem liecinieks runāja tiešās nopratināšanas laikā.
