Muzafers Šerifs apgalvoja, ka starpgrupu konflikts (t.i., konflikts starp grupām) rodas, ja divas grupas sacenšas par ierobežotiem resursiem. Šo teoriju atbalsta pierādījumi no slavenā pētījuma, kurā tika pētīts grupu konflikts: The Robbers Cave Experiment (Sherif, 1954, 1958, 1961).
Kāds bija laupītāju alas eksperimenta rezultāts?
Eksperimenta slavenais rezultāts - kas tika atkārtots lielākajā daļā ievada psiholoģijas mācību grāmatu, arī manā - bija tas, ka karadarbību labāk varēja samazināt, nosakot augstākus mērķus, kas definēti kā mērķi, kas to vēlējās abas grupas, un to vislabāk varēja sasniegt, sadarbojoties starp grupām.
Kāpēc Muzafera Šerifa Robbers Cave eksperiments bija neētisks?
Laupītāja gadījuma izpētē ir nopietnas ētiskas problēmas. Bērni tika manipulēti, veidojot naidīgu attieksmi pret citiem bērniem, viņu vecākiem netika dota pilnībā informēta piekrišana, zēniem netika piedāvātas tiesības izstāties un viņiem tika radīts stress (psiholoģisks kaitējums).
Kas bija 1954. gada laupītāju alas eksperiments?
Laupītāju alas eksperiments bija slavens psiholoģijas pētījums, kurā tika pētīts, kā veidojas konflikti starp grupām. Pētnieki sadalīja zēnus vasaras nometnē divās grupās un pētīja, kā starp viņiem izveidojās konflikts. Viņi arī pētīja, kas palīdzēja un kas nedarbojās, lai samazinātugrupas konflikts.
Vai laupītāju alas eksperiments ir derīgs?
Šerifa pētījumam ir augsta ekoloģiskā validitāte. 22 zēni atradās īstā vasaras nometnē (Robbers Cave Oklahomā), un viņiem nebija ne jausmas, ka notiek kaut kas neparasts. Tādas aktivitātes kā kravas automašīnas vilkšana viņiem šķita īstas. Šerifa pētījums ir derīgs arī tāpēc, ka viņš izmantoja dažādas metodes, piemēram, zēnu novērošanu un ierakstīšanu.
