Mēra baktērijas visbiežāk pārnēsā inficētas blusas koduma rezultātā. Mēra epizootijas laikā daudzi grauzēji mirst, liekot izsalkušām blusām meklēt citus asins avotus. Cilvēki un dzīvnieki, kas apmeklē vietas, kur grauzēji nesen ir miruši no mēra, ir pakļauti riskam inficēties no blusu kodumiem.
Kāpēc mēris tik ātri izplatījās?
Melnā nāve bija epidēmija, kas plosīja Eiropu no 1347. līdz 1400. gadam. Tā bija slimība, izplatījās saskarsmē ar dzīvniekiem (zoonoze), galvenokārt ar blusām un citiem žurku parazītiem (tolaik žurkas bieži pastāvēja līdzās cilvēkiem, tādējādi ļaujot slimībai tik ātri izplatīties).
Kā mēris izplatījās starp cilvēkiem?
Mēris tiek pārnests starp dzīvniekiem un cilvēkiem, inficētu blusu kodums, tiešs kontakts ar inficētiem audiem un inficētu elpceļu pilienu ieelpošana.
Kā mēris sākās un izplatījās?
Uzskata, ka mēris radās Āzijā pirms vairāk nekā 2000 gadiem, un visdrīzāk to izplatīja tirdzniecības kuģi, lai gan jaunākie pētījumi liecina, ka patogēns ir atbildīgs par melno nāvi. Eiropā varēja pastāvēt jau 3000. g. p.m.ē.
Kā mēris beidzās?
Populārākā teorija par to, kā beidzās mēris, ir ar karantīnas ieviešanu. Neinficētie parasti paliek savās mājās un aiziet tikai tad, kad tas bija nepieciešams, savukārt tie, kuri varējaatļauties to darīt, atstātu blīvāk apdzīvotās vietas un dzīvotu izolētāk.
