Otrajā nosacījumā, kad darbības vārds if-teikumā ir forma būt, we use were vietā was.
Šeit mēs izmantojam vienkāršu pagātnes laiku if-teikumā un būtu + infinitīvs galvenajā teikumā.
- Es pagatavotu kūku, ja būtu laiks.
- Viņa notīrītu paklāju, ja jūs viņai pajautātu.
- Es pirktu bungalo, ja man būtu nauda.
Kāpēc 2. nosacījumā mēs izmantojam were?
Tāpēc ikreiz, kad izmantojat otro nosacījumu, lai runātu (vai rakstītu) par hipotētisku situāciju, if klauzulā izmantojiet were, nevis bija. Piemēri: Ja Sandra būtu jaukāka pret kaimiņiem, viņa tiktu uzaicināta uz viņu ballītēm. Ja es būtu autors, es rakstītu grāmatu.
Vai bija nosacītos teikumos?
Ja darbības vārds if klauzulā ir “būt”, izmantojiet vārdu “were”, pat ja klauzulas priekšmets ir trešās personas vienskaitļa subjekts (t.i., viņš, viņa, tā). … Skatiet tālāk sniegtos piemērus, lai ilustrētu šo izņēmumu: Ja es būtu bagāts cilvēks, es ziedotu vairāk labdarības.
Kas ir 2. nosacījuma teikumi?
Otrais nosacījums ir struktūra, ko izmanto, lai runātu par neiespējamām vai iedomātām situācijām. … Šeit ir nosacīti teikumi: Ja rīt būs jauka diena, mēs iesim peldēties. – ŠĀ SITUĀCIJA IR IESPĒJAMA. Ja es nebūtu/nebūtu darbā, es būtu pludmalē.
Bija vai bija teikumā?
Bija irlieto vienskaitļa pirmajā personā (I) un vienskaitļa trešajā personā (he, she, it). Were tiek lietots vienskaitļa un daudzskaitļa otrajā personā (jūs, tavs, tavs) un daudzskaitļa pirmajā un trešajā personā (mēs, viņi). Es braucu uz parku. Jūs dzērāt ūdeni.
