Saglabājamos manuskriptos grāmatai Ebreju senlietas, ko pirmā gadsimta ebreju vēsturnieks Flāvijs Džozefs sarakstījis aptuveni mūsu ēras 93.–94. gadā, ir divas atsauces uz Jēzu no Nācaretes un viena atsauce uz Jāni Kristītāju.
Ko Jāzeps teica par Jēzu?
Ap šo laiku dzīvoja Jēzus, gudrs vīrs, ja viņu tiešām vajadzētu saukt par cilvēku. Jo viņš bija tas, kurš veica pārsteidzošus darbus un bija tādu cilvēku skolotājs, kuri labprāt pieņem patiesību. Viņš uzvarēja daudzus ebrejus un daudzus grieķus. Viņš bija Kristus.
Kāpēc Jāzeps bija svarīgs?
Jāzefs noteikti ir viena no mīklainākajām personībām ebreju tautas vēsturē. Viņš rakstīja "Ebreju karu", viņš rakstīja ebreju tautas vēsturi un bija Galiles armijas spēku komandieris, kas divus gadus iebilda pret Romu.
Kas bija Jāzeps un ko viņš darīja?
Flāvijs Džozefs, sākotnējais vārds Džozefs Bens Matiass (dzimis 37./38., Jeruzālemē miris 100. g., Romā), Ebreju priesteris, zinātnieks un vēsturnieks, kurš rakstīja vērtīgus darbus par ebreju sacelšanos no 66. līdz 70. gadam un par agrāko ebreju vēsturi.
No kuras cilts bija Jāzeps?
Dzimis vienā no Jeruzalemes elites ģimenēm, Džozefs grieķu valodā sevi piesaka kā Iōsēpos (Ιώσηπος), Matiasa, etniskā ebreju priestera dēlu. Viņš bija Matiasa (ebreju valodā Mattiyah vai Mattityahu) otrais dēls. Viņa vecākais pilnasinīgais brālissauca arī par Matiasu.
