transitīvs darbības vārds. 1a: izsaukt(sajūta, darbība utt.): izraisīt smieklus. b: tīši izprovocēt kautiņu.
Ko nozīmē izprovocētais?
darbības vārds (lieto kopā ar objektu), pro·provod, pro·voc·ing. dusmot, sašutumu, sašutumu vai sašutumu. rosināt, pamodināt vai izsaukt (jūtas, vēlmes vai aktivitātes): Nelaime izraisīja sirsnīgus smieklus. mudināt vai stimulēt (cilvēku, dzīvnieku utt.) uz darbību.
Kas ir provocēšanas piemērs?
Provocēšanas definīcija ir likt kaut kam notikt vai kaitināt. Provocēšanas piemērs ir apvainot kādu, līdz viņš vēlas kauties. Lai radītu; radīt. Neveiksme, kas izraisīja smieklus; ziņas, kas izraisīja satraukumu.
Vai provocēt nozīmē kūdīt?
sinonīmu pētījums par pamudināšanu
Musināt, rosināt, provocēt, uzliesmot ir darbības vārdi, kas nozīmē mudināt vai iedvesmot indivīdu vai grupu veikt kādu darbību vai paust jūtas.
Ko likumā nozīmē provocēt?
Tiesībās provokācija ir ja tiek uzskatīts, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu darbību daļēji iepriekšēju notikumu kopuma dēļ, kas var izraisīt saprātīgas personas paškontroles zaudēšanu.
