Tā kā kaļķainā slāņa veidojas no brīvi peldošu organismu cietajām ķermeņa daļām, tas nozīmē, ka atšķirībā no ooīdiem, kas ir piekrastes nogulumi, un atšķirībā no rifiem, kuriem nepieciešams sekla ūdens, kaļķainas slāņa var nogulsnēties pāri plašām okeāna dibena daļām.
Kādā dziļumā neveidosies kaļķainas izplūdes?
Kaļķainā globigerina izdalīšanās notiek Klusā okeāna dienvidu daļas seklākajās daļās, un jūras ūdens šķīdināšanas spēja lielā dziļumā ir pietiekama, lai izšķīdinātu kaļķaino materiālu tādā mērā, ka šīs izplūdes parasti nav sastopamas dziļumā pārsniedzot aptuveni 15 000…
Vai kaļķainā slāņa izšķīst?
Kaļķainā slāņa nešķīst siltā ūdenī, bet ātri izšķīst aukstā ūdenī.
Kā veidojas ūdeņi?
Oozes pamatā ir mīksto dubļu nogulsnes okeāna dibenā. Tie veidojas jūras dibena zonās, kas atrodas pietiekami tālu no sauszemes, lai lēno, bet vienmērīgo mirušo mikroorganismu nogulsnēšanos no virszemes ūdeņiem neaizsedz no zemes izskalotie nogulumi.
Vai kaļķainā izdalīšanās ir biogēna?
Biogēnas izplūdes, sauktas arī par biogēnām nogulumiem, jebkuri pelaģiskie nogulumi, kas satur vairāk nekā 30 procentus skeleta materiāla. Šīs nogulsnes var veidot vai nu no karbonāta (vai kaļķainas) sūces vai silīcija slāņa.
