Doktrīna ir sevi atspēkojoša, ja tās patiesība norāda uz tās nepatiesību. Relatīvisms apgalvo, ka apgalvojuma patiesības vērtība vienmēr ir saistīta ar kādu konkrētu viedokli. Tas nozīmē, ka viens un tas pats apgalvojums var būt gan patiess, gan nepatiess. … Viņi var apgalvot, ka relatīvisms vienkārši atrodas tādā pašā situācijā kā jebkura cita teorija.
Vai kultūras relatīvisms sevi atspēko?
Kultūras relatīvisms tad nav acīmredzami sevi atspēkojoša doktrīna. Tā atspēkojums jāmeklē citur, nevis savā it kā uzreiz uztveramajā loģiskajā nesakarībā.
Vai relatīvisms ir pretrunā pats sev?
Izplatīts arguments pret relatīvismu liecina, ka tas pēc būtības ir pretrunā, atspēko vai nomierina sevi: apgalvojums "viss ir relatīvs" tiek klasificēts vai nu kā relatīvs apgalvojums, vai kā absolūts apgalvojums.. Ja tas ir relatīvs, tad šis apgalvojums neizslēdz absolūtos.
Kāpēc relatīvisms ir nepareizs?
“[Morālais relatīvisms nav] cilvēkiem, kuriem ir atšķirīgi uzskati par morāli,” skaidroja Jensens. “Bet nostāja, ka dažādi, pat pretrunīgi morāles uzskati savā ziņā ir vienlīdz pareizi vai patiesi. … Problēma ar individuālo morālo relatīvismu ir ka tam trūkst jēdziena par pareiziem vai nepareiziem pamatprincipiem.
Kas ir relatīvisma uzveikšana?
KOPSAVILKUMS: Šķiet, ka Platons ir apgalvojis, ka epistemoloģiskais relatīvisms ir sevis sakāvējošs divos veidos. …Jebkura izvēle liek relatīvistei piekāpties pretiniekam, vai arī tā notiek. Taču relatīvists var izvirzīt savus argumentus kā nerelatīvistiskus pamatotus, nerelatīvista patēriņam.