Sibīrijas mēris ir reta infekcijas slimība, ko izraisa bacillus anthracis baktērija. Sibīrijas mēris dabiski sastopams visā pasaulē savvaļas un mājas pārnadžiem, īpaši liellopiem, aitām, kazām, kamieļiem un antilopēm.
No kurienes radās Sibīrijas mēris?
Dabiski sastopams Sibīrijas mēris. Tiek uzskatīts, ka Sibīrijas mēris radās Ēģiptē un Mezopotāmijā. Daudzi zinātnieki domā, ka Mozus laikā, 10 Ēģiptes mocību laikā, Sibīrijas mēris varēja izraisīt tā dēvēto piekto mēri, kas aprakstīta kā slimība, kas skar zirgus, liellopus, aitas, kamieļus un vēršus.
Vai Sibīrijas mēri ir radījis cilvēks?
Sibīrijas mēris ir nopietna infekcijas slimība, ko izraisa grampozitīvas nūjiņas formas baktērijas, kas pazīstamas kā Bacillus anthracis. Sibīrijas mēris var būt dabiski sastopams augsnē, un tas parasti skar mājas un savvaļas dzīvniekus visā pasaulē.
Kā rodas Sibīrijas mēris?
Sibīrijas mēra sporas veido Sibīrijas mēra baktērijas, kas dabā sastopamas augsnē lielākajā daļā pasaules daļu. Sporas var palikt neaktīvā stāvoklī gadiem ilgi, līdz tās nonāk saimniekā. Bieži Sibīrijas mēra saimnieki ir savvaļas vai mājas mājlopi, piemēram, aitas, liellopi, zirgi un kazas.
Kas bija galvenais Sibīrijas mēra cēlonis?
Sibīrijas mēris (AN-thraks) ir infekcijas slimība, ko izraisa Bacillus anthracis baktēriju iedarbība. Baktērijas augsnē ir neaktīvas vai neaktīvas. Sibīrijas mēris pārsvarā skar dzīvniekus, kas ganās uz zemes, kurā irbaktērijas. Cilvēki var inficēties ar ieelpotām baktēriju sporām, piesārņotu pārtiku vai ūdeni vai ādas brūcēm.
