Litogēnie nogulumi nāk no sauszemes caur upēm, ledu, vēju un citiem procesiem. Biogēnie nogulumi nāk no tādiem organismiem kā planktons, kad to eksoskeleti sadalās. Ūdeņraža nogulsnes rodas ķīmiskās reakcijās ūdenī.
Kuri nogulumi ir biogēni?
Biogēnie nogulumi (bio=dzīvība, generare=ražot) ir nogulumi, kas iegūti no kādreiz dzīvojušu organismu skeleta atliekām. Šīs cietās daļas ietver plašu daļiņu klāstu, piemēram, mikroskopisku organismu čaulas (sauktas par testiem), koraļļu fragmentus, jūras ežu muguriņas un gliemju čaulu gabalus.
Kas ir litogēns?
Litogēnie vai terigēnie nogulumi ir galvenokārt sastāv no maziem jau esošu iežu fragmentiem, kas nokļuvuši okeānā. Šajos nogulumos var būt dažāda izmēra daļiņas, sākot no mikroskopiskiem māliem līdz lieliem laukakmeņiem, un tie ir sastopami gandrīz visur okeāna dibenā.
Kāds cits nosaukums ir litogēnajiem nogulumiem?
Litogēnie nogulumi, saukti arī par terrigēnu nogulumiem, ir iegūti no iepriekš esošiem akmeņiem un nāk no sauszemes, izmantojot upes, ledu, vēju un citus procesus. Tos dēvē par terigēniem nogulumiem, jo lielākā daļa nāk no zemes.
Vai koraļļi ir biogēni nogulumi?
Biogēnos nogulumus pārsvarā veido organismu atliekas (t.sk.mikroplanktona skeleta atliekas (gan augi, gan dzīvnieki), augu atliekas (koksne, saknes un lapas) un lielāku dzīvnieku atliekas, tostarp bezmugurkaulnieku čaulas, piemēram, gliemežvāki, koraļļu fragmenti un zivju un citu mugurkaulnieku zobi, kauli, …
