Tā kā šūnu siena ir tik izturīga pret lielāko daļu savienojumu, skābju izturīgiem organismiem ir nepieciešama īpaša krāsošanas tehnika. Primārais traips, ko izmanto skābi izturīgā krāsošanā, karbolfuksīns, ir lipīdos šķīstošs un satur fenolu, kas palīdz traipam iekļūt šūnas sieniņā. To vēl vairāk palīdz siltuma pievienošana.
Kāpēc skābes noturīgai krāsošanai ir nepieciešams siltums?
Slaida sildīšana palīdz mīkstināt vaskainu materiālu uz baktēriju šūnas sienas. Vaskveida materiāls ir hidrofobs pret ūdens šķīdumu, bet ne pret bāziskā fuksīna fenola šķīdumu. Tādējādi spēcīgais karbola fuksīns spēj notraipīt šūnu. Pēc krāsošanas tie mēdz izturēt atkrāsošanos par 20% H2SO4 (sērskābe).
Kā jūs ātri notīrāt traipus?
Norādījumi par skābi noturīgu krāsošanu
- Gaisa žāvē un karstumā nofiksē plānu mikroorganismu kārtiņu. …
- Pārpludiniet slidkalniņu ar Carbolfuchsin. …
- Plūdiniet slidkalniņu ar skābes spirtu 30 sekundes. …
- Pretkrāsojiet, uz 30 sekundēm pārpludinot priekšmetstikliņu ar metilēnzilo. …
- Nosusiniet priekšmetstikliņu, ievietojot to starp Bibulous papīra grāmatas lapām.
Vai Grama krāsošanai ir nepieciešams karstums?
Grama krāsošanu parasti veic uztriepes sagatavošanai, kas ir termiski fiksēta. Viena no fiksācijas funkcijām ir šūnu nostiprināšana (fiksācija) uz priekšmetstikliņa. Tomēr bioplēvē šūnas jau ir stingri piestiprinātas. Turklāt fiksēts karstumspriekšmetstikliņi ir sausi, bet bioplēve lielākoties ir ūdens.
Kādam traipam nav nepieciešams siltums?
Tas ietver primārā traipa (bāziskā fuksīna), atkrāsotāja (skābes-spirta) un prettraipa (metilēnzilā) uzklāšanu. Atšķirībā no Ziehl–Neelsen traipa (Z-N traips), Kinojūna metodei krāsošanai nav nepieciešama karsēšana.