Hifi ir sastopami apņem gonidijas ķērpjos, veidojot lielu to struktūras daļu. Nematodes slazdošajās sēnēs hifus var pārveidot par slazdošanas struktūrām, piemēram, savilkšanas gredzeniem un adhezīviem tīkliem. Micēlijas saites var veidot, lai pārnestu barības vielas lielākos attālumos.
Kur atrodas hifas?
Hifi ir sastopami apņem gonidijas ķērpjos, veidojot lielu to struktūras daļu. Nematodes slazdošajās sēnēs hifus var pārveidot par slazdošanas struktūrām, piemēram, savilkšanas gredzeniem un adhezīviem tīkliem.
No kurienes rodas hifas?
Sēņu dzīves cikls sākas ar sporu veidošanos, kas veidojas organisma augļķermeņos. Kad sporas ir izlaistas/izkliedētas apkārtējā vidē (ar vēju, dzīvniekiem utt.), tās sāk dīgt, veidojot hifus, kas tālāk attīstās, veidojot micēliju.
Kādām sēnēm ir hifas?
Daudzšūnu sēnes (pelējums) veido hifus, kas var būt starpsienas vai starpsienas. Vienšūnu sēnīšu (rauga sēnīšu) šūnas veido pseidohifus no atsevišķām rauga šūnām. Atšķirībā no pelējuma sēnītēm, raugi ir vienšūnu sēnītes.
Kur ir hifas sēnēs?
Atšķirībā no AM sēnēm, EM sēņu hifas neiekļūst sakņu šūnās, bet ir starpšūnu. Hifas iekļūst sakņu garozā, kur tās veido hifu tīklu (“Hartiga tīkls”; sk. 3.2. att.) starpšūnu telpā caurar kādām minerālvielām un barības vielām notiek apmaiņa starp sēnīti un augu.
