Hipernatriēmija rodas kad nātrija koncentrācija serumā ir lielāka par 145 miliekvivalentiem litrā (mEq/l). Tas nozīmē, ka nātrija līmenis cilvēka asinīs ir pārāk augsts. Divi izplatīti hipernatriēmijas cēloņi ir nepietiekama šķidruma uzņemšana un pārāk liels ūdens zudums.
Kad rodas hipernatriēmija?
Hipernatriēmija rodas kad nātrija koncentrācija serumā ir lielāka par 145 miliekvivalentiem litrā (mEq/l). Tas nozīmē, ka nātrija līmenis cilvēka asinīs ir pārāk augsts. Divi izplatīti hipernatriēmijas cēloņi ir nepietiekama šķidruma uzņemšana un pārāk liels ūdens zudums.
Kāda ķermeņa daļa konstatē hipernatriēmiju?
Vairumā esenciālās hipernatriēmijas gadījumu strukturālas novirzes parasti tiek atklātas hipotalāma-hipofīzes zonā traumas, audzēju vai iekaisuma rezultātā.
Kas ir visizplatītākais hipernatriēmijas cēlonis?
(Sk. “Slāpju nozīme” zemāk.) Lai gan hipernatriēmiju visbiežāk izraisa ūdens zudums, to var izraisīt arī sāls uzņemšana bez ūdens vai hipertonisku nātrija šķīdumu ievadīšana [2]. (Skatiet tālāk sadaļu “Nātrija pārslodze”.) Hipernatriēmiju, ko izraisa ūdens samazināšanās, sauc par dehidratāciju.
Kādus orgānus ietekmē hipernatriēmija?
Papildus slāpēm, daudzi no hipernatriēmijas simptomiem, piemēram, aizkaitināmība, nemiers un muskuļu raustīšanās, ietekmē centrālo nervu sistēmu un ūdens zuduma izraisīto saturs no smadzeņu šūnām. Dažos gadījumos hipernatriēmija var būt dzīvībai bīstama.
