Komptona efektā atsevišķi fotoni saduras ar atsevišķiem elektroniem, kas ir brīvi vai diezgan vāji saistīti matērijas atomos. … Sakarā ar saistību starp enerģiju un viļņa garumu, izkliedētajiem fotoniem ir garāks viļņa garums, kas ir atkarīgs arī no leņķa lieluma, caur kuru tika novirzīti rentgena stari.
Kas notiek Komptona efektā?
Komptona efektā rentgenstariem, kas izkliedēti no dažiem materiāliem, ir atšķirīgs viļņa garums nekā krītošo rentgenstaru viļņu garums. Šai parādībai nav klasiska izskaidrojuma. … Komptona izkliede ir neelastīga izkliede, kurā izkliedētajam starojumam ir garāks viļņa garums nekā krītošajam starojumam.
Kāpēc rodas Komptona efekts?
Tas rodas fotona (rentgenstaru vai gamma) mijiedarbības ar brīvajiem elektroniem (nesaistītiem ar atomiem) vai brīvi saistītā valences apvalka (ārējā apvalka) elektronu dēļ. … Komptona efekts ir daļējs absorbcijas process, un tā kā sākotnējais fotons ir zaudējis enerģiju, kas pazīstams kā Komptona nobīde (t.i., viļņa garuma/frekvences maiņa).
Kas ir Komptona efekts un tā atvasinājums?
Komptona efekts ir definēts kā efekts, kas tiek novērots, kad rentgena vai gamma stari tiek izkliedēti uz materiāla ar palielinātu viļņa garumu. Arturs Komptons pētīja šo efektu 1922. gadā. Pētījuma laikā Komptons atklāja, ka viļņa garums nav atkarīgs no krītošā starojuma intensitātes.
Kā ietKomptonas nobīdes aprēķinātas?
15, mēs iegūstam relāciju Komptona maiņai: λ′−λ=hm0c(1−cosθ). Koeficientu h/m0c sauc par elektrona Komptona viļņa garumu: λc=hm0c=0,00243nm=2,43pm.
