Kambijs (daudzskaitlī cambija vai cambiums) augos ir audu slānis, kas nodrošina daļēji nediferencētas šūnas augu augšanai. Tas ir atrodams apgabalā starp ksilēmu un floēmu. Tas veido paralēlas šūnu rindas, kuru rezultātā veidojas sekundāri audi.
Kur rodas kambijs?
Asinsvadu kambijs un korķa kambijs ir sekundāras meristēmas, kas veidojas stublājos un saknēs pēc tam, kad ir diferencējušies primārā augu ķermeņa audi. Asinsvadu kambijs ir atbildīgs par stublāju un sakņu diametra palielināšanu un koksnes audu veidošanos.
Kāda ir kambija atrašanās vieta un funkcija?
Kambija galvenais uzdevums ir veicināt sekundāro ksilēmu un floēmu augšanu. Tas atrodas tieši starp primāro ksilēmu un floēmu apļveida slānī. Parasti divdīgļaugiem vai ģimnosēkļiem ir kambija audi. Divdīgļlapa ir augs, kam dīgšanas brīdī ir divas embrionālās lapas.
Kur ir kambijs kātā?
Asinsvadu kambijs atrodas tieši ārpus primārās ksilēmas un primārās floēmas iekšpusē. Asinsvadu kambija šūnas sadalās un veido sekundāro ksilēmu (traheīdus un asinsvadu elementus) iekšpusē un sekundāro floēmu (sieta elementus un pavadošās šūnas) uz ārpusi.
Vai lapās ir kambijs?
Asinsvadu kambija ir sastopama divdīgļaugļos un ģimnosēkļos, bet ne viendīgļaudzēs, kuriem parasti trūkst sekundārāsizaugsmi. Dažiem lapu veidiem ir arī asinsvadu kambijs. Divdīgļlapu un ģimnosēklu kokos asinsvadu kambijs ir acīmredzama līnija, kas atdala mizu un koksni; tiem ir arī korķa kambijs.
