Vienkāršā pagātnes forma ir vienīgā pagātnes forma, ko mēs izmantojam are, un tā bija tāpēc, ka “bija” un “bija” ir darbības vārda “būt” preterīta formas. Ir divas citas pagātnes darbības vārda formas, pašreizējā perfektā un pagātnes perfektā laika forma, taču tās vietā ir iekļauts darbības vārda pagātnes divdabis “been”.
Vai tika pārkāpts vienkāršais noteikums?
Atšķirībā no visiem citiem darbības vārdiem darbības vārds būt mainās vienkāršā pagātnes formā atkarībā no tā, vai subjekts ir vienskaitlī vai daudzskaitlī. Vienskaitļa priekšmetiem vienkāršā būtības pagātnes forma ir bija. Daudzskaitļa subjektiem (un vienskaitlī jūs) vienkāršā pagātnes forma is bija. Es biju mākslinieks.
Kādi ir 3 pagātnes vienkāršās lietošanas veidi?
Izmantojot vienkāršo pagātni
- Mēs to lietojam ar pabeigtām darbībām, stāvokļiem vai ieradumiem pagātnē, kad mums ir beidzies laika vārds (vakar, pagājušajā nedēļā, pulksten 2, 2003. gadā). …
- Mēs to lietojam ar pabeigtām darbībām, stāvokļiem vai ieradumiem pagātnē, kad no vispārējām zināšanām zinām, ka laika posms ir beidzies.
Vai bija vai bija vienkāršs pagātnes uzdevums?
bija vai bija – vienkārša pagātne – vingrinājums
- Es. bija. bija. Kanberā pagājušā gada pavasarī.
- Mēs. bija. bija. skolā pagājušajā sestdienā.
- Tīna. bija. bija. vakar mājās.
- Viņš. bija. bija. laimīgs.
- Roberts un Stens. bija. bija. Garija draugi.
- Tu. bija. bija. ļoti aizņemts piektdien.
- Viņi. bija. bija. lielveikala priekšā.
- Es.bija. bija. muzejā.
Vai bija pagātnes formā?
Kad lietot bija
Tā kā bija ir vienskaitļa pagātnes forma būt, were tiek izmantots gan daudzskaitļa trešās personas pagātnes laikam (viņi un mēs), gan otrās personas pagātnes formai (jūs). Iepriekšējā indikatīvā bija darbības, kas līdzīgas bija. “Viņi bija veikalā,” jūs varētu teikt, piemēram.
