Viņi ēd, iesprostot apkakles baktērijas un detrītu, pārvietojot tās karogu un pēc tam ar endocitozes palīdzību aprij laupījumu. Šādā veidā hoanoflagelāti ir līdzīgi dzīvniekiem, jo tie sagremo savu pārtiku iekšēji.
Kā choanoflagelāti iegūst uzturu?
Hoanoflagelāti pēc formas un funkcijas ir gandrīz identiski sūkļu hoanocītiem jeb apkakles šūnām; šīs šūnas ģenerē strāvu, kas izvelk ūdeni un pārtikas daļiņas caur sūkļa ķermeni, un tās izfiltrē pārtikas daļiņas ar savām mikrovilnītēm.
Vai hoanoflagelāti ir autotrofiski?
Hoanoflagelāti ir vienšūnu vai koloniālie protisti, kas sastopami jūras un saldūdens vidē gan planktona, gan bentosa kopienās. Tie ir heterotrofiski fagotrofi (Richter & Nitsche, 2017b).
Kā choanoflagellates izmanto savu apkakli barošanai?
Hoanoflagelāti ir rijīgi vienšūnas plēsēji. Viņu garā kauliņa sitiens tos dzen cauri ūdenim un rada strāvu, kas palīdz savākt baktērijas un pārtikas daļiņas apkakle, kas sastāv no 30 līdz 40 taustekļiem līdzīgiem pavedieniem vienā šūnas galā..
Kas padara choanoflagellates unikālus?
Hoanoflagelāti ir spējīgi gan aseksuāli, gan seksuāli vairoties. Tiem ir atšķirīga šūnu morfoloģija, ko raksturo olveida vai sfērisks šūnas korpuss 3–10 µm collādiametrs ar vienu apikālu flagellum, ko ieskauj apkakle ar 30–40 mikrovītnēm (sk. attēlu).