Arteriogrammas arteriogramma Šo paņēmienu 1927. gadā pirmo reizi izstrādāja portugāļu ārsts un neirologs Egas Monizs Lisabonas Universitātē, lai nodrošinātu kontrastētu smadzeņu rentgena angiogrāfiju diagnozes noteikšanai. vairāku veidu nervu slimības, piemēram, audzēji, artēriju slimības un arteriovenozās malformācijas. https://en.wikipedia.org › wiki › Angiogrāfija
Angiogrāfija - Wikipedia
ir attēlveidošanas tests, kurā izmanto rentgenstarus un īpašu krāsvielu, lai redzētu artēriju iekšpusi. To var izmantot, lai skatītu artērijas sirdī, smadzenēs, nierēs un citās ķermeņa daļās. Saistītie testi ietver: Aortas angiogrāfija (krūškurvja vai vēdera)
Cik nopietna ir arteriogramma?
Lai gan tas ir reti, koronārā arteriogrāfija var izraisīt zemu asinsspiedienu, insultu vai sirdslēkmi. Saskaņā ar NIH, nopietnas koronārās angiogrāfijas komplikācijas rodas 1 gadījumā no 500 līdz 1 no 1000 gadījumiem.
Kāda ir atšķirība starp arteriogrammu un angiogrammu?
Angiogramma, kas pazīstama arī kā arteriogramma, ir artēriju un vēnu rentgenogrāfija, ko izmanto, lai noteiktu asinsvadu aizsprostojumu vai sašaurināšanos. Šī procedūra ietver plānas, elastīgas caurules ievietošanu kājas artērijā un kontrastkrāsas injicēšanu. Kontrasta krāsviela padara artērijas un vēnas redzamas rentgenā.
Kam izmanto arteriogrāfiju?
Arteriogramma ir asinsvadu rentgenogrāfija. Tas ir izmantotsmeklēt izmaiņas asinsvados, piemēram: Asinsvada balonēšana (aneirisma) Asinsvada sašaurināšanās (stenoze)
Kāda veida angiogrammas pastāv?
Angiogrāfijas veidi
- koronārā angiogrāfija – sirds un tuvējo asinsvadu pārbaudei.
- smadzeņu angiogrāfija – lai pārbaudītu asinsvadus smadzenēs un ap to.
- plaušu angiogrāfija – lai pārbaudītu asinsvadus, kas apgādā plaušas.
- nieru angiogrāfija – lai pārbaudītu asinsvadus, kas apgādā nieres.