Šķiet, ka slimības izcelsme ir Austrumāfrikā vai Tuvajos Austrumos un izplatījās ar secīgām cilvēku migrācijām. Eiropieši vai ziemeļafrikāņi ieviesa spitālību Rietumāfrikā un Amerikā pēdējo 500 gadu laikā.
Kas ir galvenais spitālības cēlonis?
Hansena slimība (pazīstama arī kā lepra) ir infekcija, ko izraisa lēni augošas baktērijas Mycobacterium leprae. Tas var ietekmēt nervus, ādu, acis un deguna gļotādu (deguna gļotādu). Ar agrīnu diagnostiku un ārstēšanu slimību var izārstēt.
No kāda dzīvnieka rodas spitālība?
Mycobacterium leprae ir galvenais Hansena slimības jeb spitālības izraisītājs. Papildus cilvēkiem dabiska infekcija ir aprakstīta arī tādiem dzīvniekiem kā mangabey pērtiķi un bruņneši. Lepra tiek uzskatīta par globālu veselības problēmu, un tās pilnīga patoģenēze joprojām nav zināma.
No kurienes nāk spitālības baktērija?
Pētnieki no Pastēras institūta (Institut Pasteur, Parīze, Francija) izvirza teoriju, ka Austrumāfrika ir visticamākā spitālības izcelsmes vieta. Zinātnieki pētīja ģenētisko materiālu no 175 Mycobacterium leprae paraugiem, baktērijas, kas izraisa spitālību, no 21 valsts (Science, 13. maijs, 308. sēj., Nr. 5724).
Kad bija pirmais spitālības gadījums?
Sitālība ir mocījusi cilvēkus visā reģistrētajā vēsturē. Agrākais iespējamais slimības apraksts, ko uzskata daudzi zinātniekiir spitālība parādās Ēģiptes papirusa dokumentā, kas rakstīts ap 1550. gadu p.m.ē. Ap 600. gadu p.m.ē. Indiešu rakstos ir aprakstīta slimība, kas līdzinās spitālībai.
