dermatogrāfijas cēlonis nav zināms, taču dažiem cilvēkiem to var izraisīt infekcijas, emocionāli satricinājumi vai medikamenti, piemēram, penicilīns.
Vai dermatogrāfija ir ģenētiska?
Precīzs dermatogrāfijas cēlonis nav zināms. Precīzs dermatogrāfijas cēlonis nav zināms. Tomēr šķiet, ka tā ir autoimūna slimība, jo dažiem pacientiem ir konstatētas autoantivielas pret noteiktiem ādas proteīniem. Dermatogrāfiju var saistīt ar neatbilstošu ķīmisko histamīnu izdalīšanos.
Vai dermatogrāfija pāriet?
Dermatogrāfijas simptomi parasti izzūd paši, un dermatogrāfijas ārstēšana parasti nav nepieciešama. Tomēr, ja stāvoklis ir smags vai apgrūtinošs, ārsts var ieteikt lietot antihistamīna līdzekļus, piemēram, difenhidramīnu (Benadryl), feksofenadīnu (Allegra) vai cetirizīnu (Zyrtec).
Vai dermatogrāfija ir izplatīta?
Cik izplatīts ir dermatogrāfisms? Dermatogrāfisms skar apmēram 2% līdz 5 % no kopējās populācijas.
Vai dermatogrāfija ir ekzēmas forma?
Dermatogrāfisms bieži tiek diagnosticēts nejauši, īpaši saistībā ar citiem ādas bojājumiem, piemēram, ekzēmu. Tiek uzskatīts, ka ādas bojājumi ir nepareizas histamīna izdalīšanās rezultāts, ja nav tipiska imūnsignāla. Histamīns izraisa pārspīlētu reakciju, izraisot sarkanas pūtītes un nātreni.
