Nevainīgs spriedums ir attaisnojošs spriedums. Citiem vārdiem sakot, atzīt apsūdzēto par nevainīgu nozīmē attaisnošanu. Tiesas procesā attaisnojošs spriedums tiek pieņemts, ja zvērināto tiesa (vai tiesnesis, ja tā ir tiesneša prāva) konstatē, ka apsūdzība nav pierādījusi apsūdzētā vainu bez saprātīgām šaubām. (Bet skatiet žūrijas anulēšanu.)
Ko nozīmē attaisnošana tiesā?
Definīcija. Kriminālprocesa beigās tiesneša vai žūrijas atzinums, ka apsūdzētais nav vainīgs. Attaisnošs spriedums nozīmē, ka prokurors nav pierādījis savu lietu bez saprātīgām šaubām, nevis to, ka apsūdzētais ir nevainīgs.
Kas ir sprieduma attaisnošana?
Kad apsūdzētais vēlas pieņemt attaisnojošu spriedumu, Tiesai ir jānosaka, vai, pamatojoties uz pierādījumiem, pilnībā izmantojot žūrijas tiesības noteikt ticamību, ir jāizsver pierādījumi., un izdarīt pamatotus secinājumus par faktiem, saprātīgs prāts var pamatoti secināt par vainu bez saprātīgām šaubām.
Ko nozīmē žūrijas attaisnošana?
Acquit/Acquittal/Acquitted. Kad miertiesnesis, zvērināto tiesa vai apelācijas tiesa atklāj, ka persona nav vainīga noziegumā.
Vai tiesnesis var izdot rīkojumu attaisnot?
Atkārtota tiesas prāva pēc aizvainota attaisnojoša sprieduma. 1996. gada Kriminālprocesa un izmeklēšanas likuma 54.–57. sadaļa ļauj Augstajai tiesai izdot rīkojumu, ar kuru tiek atcelts attaisnojošs spriedums apstākļos, kad attaisnošanas rezultāts ir iejaukšanāsar zvērināto vai liecinieku (vai iespējamo liecinieku) vai viņu iebiedēšana.
