Anabātisks vējš, no grieķu vārda anabatos, verbāls no anabainein, kas nozīmē virzību uz augšu, ir silts vējš, kas uzpūš stāvu nogāzi vai kalna nogāzi, ko virza nogāzes sasilšana caur insolāciju. To sauc arī par augšupejošu plūsmu. Šie vēji parasti rodas dienas laikā mierīgā saulainā laikā.
Ko jūs domājat ar anabātisku vēju?
Anabātisks vējš, saukts arī par augšupejošu vēju, lokālā gaisa straume, kas uzpūš kalnā vai kalna nogāzē pretī Saulei. Dienas laikā Saule sasilda šādu nogāzi (un gaisu virs tās) ātrāk nekā blakus esošo atmosfēru virs ielejas vai līdzenuma tādā pašā augstumā.
Kas ir anabātiskais un katabātiskais vējš?
Anabātiskie vēji ir augšupvējš, ko kalna nogāzē virza siltāka virsmas temperatūra nekā apkārtējā gaisa kolonna. Katabātiskie vēji ir lejupejoši vēji, kas rodas, kad kalna virsma ir aukstāka nekā apkārtējais gaiss, un rada leju nogāzes vēju.
Kā rodas anabātiskais vējš?
Anabātiskos vējus galvenokārt rada ultravioletais saules starojums, kas silda orogrāfiskā apgabala zemākos apgabalus (t.i., ielejas sienas). Ierobežotās siltumietilpības dēļ virsma silda gaisu tieši virs tās vadīšanas ceļā. Gaisam sasilstot, tā tilpums palielinās, un līdz ar to blīvums un spiediens samazinās.
Kur ir sastopami anabātiskie vēji?
Katabātiskie vēji visbiežāk tiek konstatēti, pūšot no lielā unpaaugstinātas Antarktīdas un Grenlandes ledus segas. Augsta blīvuma aukstā gaisa uzkrāšanās virs ledus loksnēm un ledus lokšņu paaugstināšanās rada milzīgu gravitācijas enerģiju.
