Funkcija ir bijektīva ja tā ir gan injicējoša, gan surjektīva. Bijektīvu funkciju sauc arī par bijekciju vai savstarpēju atbilstību. Funkcija ir bijektīva tad un tikai tad, ja katrs iespējamais attēls ir piesaistīts tieši vienam argumentam.
Kā zināt, vai funkcija ir bijektīva?
Funkcija tiek uzskatīta par bijektīvu vai bijektīvu, ja funkcija f: A → B apmierina gan injicējamo (funkcija viens pret vienu), gan surjektīvo funkciju (uz funkcija) īpašības. Tas nozīmē, ka katrs elements “b” kodomēnā B ir tieši viens elements “a” domēnā A. Tā, ka f(a)=b.
Kā pierādīt, ka funkcija nav biobjektīva?
Lai parādītu funkciju, kas nav surjektīva, mums jāparāda f(A)=B. Tā kā labi definētai funkcijai ir jābūt f(A) ⊆ B, mums jāparāda B ⊆ f(A). Tādējādi, lai parādītu funkciju, kas nav surjektīva, pietiek koddomēnā atrast elementu, kas nav neviena domēna elementa attēls.
Vai 2x3 ir bijektīva funkcija?
F ir bijektīvs !Tāpēc 2x−3=2y−3. Mēs varam atcelt 3 un dalīt ar 2, tad mēs iegūstam x=y. … Tāpēc: F ir bijektīvs!
Vai bijektīvā funkcija ir monotoniska?
Katra nepārtraukta bijektīvā funkcija no R līdz R ir stingri monotoniska.
