Viendabīga kodināšana (bez svešķermeņu ietekmes) notiek labi zem sasalšanas punkta, pie temperatūras, kuras ūdenstilpēs nenovēro. Neviendabīgas kodola veidošanās (kodola veidošanās, kas sākas no svešķermeņu virsmas) temperatūra ir atkarīga no daļiņu rakstura, bet tā…
Kur notiek viendabīga nukleācija?
3.1.
Praksē viendabīga nukleācija notiek reti un neviendabīga nukleācija notiek vai nu uz veidnes sieniņām vai uz nešķīstošām piemaisījumu daļiņām.
Kāpēc notiek neviendabīga nukleācija?
Neviendabīga kodola veidošanās prioritārās vietās, piemēram, fāžu robežās, virsmām (konteineriem, pudelēm utt.) vai piemaisījumos, piemēram, putekļos. Šādās prioritārās vietās efektīvā virsmas enerģija ir zemāka, tādējādi samazinot brīvās enerģijas barjeru un atvieglojot kodolu veidošanos.
Kāpēc dabā lielākoties tiek novērota neviendabīga nukleācija?
Praksē neviendabīga nukleācija notiek vieglāk nekā viendabīga nukleācija. … Zemākas virsmas enerģijas dēļ brīvās enerģijas barjera samazina un atvieglo kodolu veidošanos šajās prioritārajās vietās. Virsmas, kuru saskares leņķi starp fāzēm ir lielāki par nulli, veicina daļiņu kodolu veidošanos.
Kas ir homogēnie un neviendabīgie kodoli?
Galvenā atšķirība starp viendabīgu un neviendabīgunukleācija ir tāda, ka viendabīgā kodola veidošanās notiek prom no sistēmas virsmas, turpretim neviendabīgā kodola veidošanās notiek uz sistēmas virsmas. … Tāpēc suspensijas daļiņas, burbuļi vai sistēmas virsma var darboties kā kodolu veidošanās vieta.
