Induktīvā spriešana ir spriešanas metode, kurā tiek sintezēts novērojumu kopums, lai iegūtu vispārīgu principu. Induktīvā spriešana atšķiras no deduktīvās spriešanas.
Kāda ir atšķirība starp induktīvo un deduktīvo argumentu?
Deduktīvajā spriešanā izmanto pieejamos faktus, informāciju vai zināšanas, lai izdarītu derīgu secinājumu, turpretim induktīvajā spriešanā tiek veikts vispārinājums no konkrētiem faktiem un novērojumiem. Deduktīvā spriešanā tiek izmantota lejupejoša pieeja, savukārt induktīvajā spriešanā tiek izmantota augšupēja pieeja.
Kādi ir 2 induktīvo argumentu veidi?
Ir daži galvenie induktīvās spriešanas veidi
- Vispārināts. Šis ir iepriekš sniegtais vienkāršais piemērs ar b altajiem gulbjiem. …
- Statistika. Šajā veidlapā tiek izmantota statistika, kuras pamatā ir liela un nejauša izlases kopa, un tās kvantificējamais raksturs padara secinājumus stingrākus. …
- Bajesietis. …
- Analoģisks. …
- Paredzams. …
- Cēloņsavienojumi.
Kāda ir induktīvā argumenta nozīme?
Induktīvs arguments ir arguments, kuru argumentētājs ir iecerējis kā pietiekami spēcīgu, lai, ja premisas būtu patiesas, tad maz ticams, ka secinājums būtu nepatiess. Tātad induktīvā argumenta panākumi vai stiprums ir atkarīgs no pakāpes, atšķirībā no deduktīviem argumentiem.
Kas ir indukcijas piemērsarguments?
Induktīvās loģikas piemērs ir: "Monēta, ko es izvilku no somas, ir santīms. … Tāpēc visas somā esošās monētas ir santīmi." Pat ja paziņojumā visas premisas ir patiesas, induktīvā spriešana ļauj secinājumam būt nepatiesam. Šeit ir piemērs: "Harolds ir vectēvs.