Artērijas iekšējā slānī veidojas plāksne. Plāksne ir holesterīna, b alto asins šūnu, kalcija un citu vielu uzkrāšanās artēriju sieniņās. Laika gaitā aplikums sašaurina artēriju, un artērija sacietē. Plāksne dažkārt samazina asins plūsmu uz sirds muskuli, kas var izraisīt stenokardijas simptomus.
Kur visbiežāk tiek konstatētas ateromatozās plāksnes?
Visbiežākās atrašanās vietas ir: koronārās artērijas. karotīdu bifurkācijas. gūžas un augšstilba artērijas.
Kāda ir visizplatītākā aterosklerozes aplikuma veidošanās vieta?
Svarīgākās vietas klīniski nozīmīgai aterosklerozei cilvēkiem ir koronārās artērijas ar progresēšanu līdz aterotrombotiskiem notikumiem un sekojošu miokarda infarktu.
Kur artērijā veidojas aplikums?
Aplikums veidojas, kad holesterīns nogulsnējas artērijas sieniņā. Lai cīnītos pret to, organisms sūta b altās asins šūnas, lai notvertu holesterīnu, kas pēc tam pārvēršas par putojošām šūnām, kas izdala vairāk tauku un izraisa lielāku iekaisumu. Tas liek muskuļu šūnām artērijas sieniņā vairoties un izveidot apgabalu uzgali.
Kur aterosklerozes gadījumā veidojas ateromas?
Ateroma un ateroskleroze parasti tiek konstatēta lielo artēriju anastomožu tuvumā – parasto karotīdu bifurkācija, Vilisa aplis un kopējo gūžas artēriju bifurkācija utt.
