Aleatoriskā mūzika, saukta arī par nejaušības mūziku, (aleatorija no latīņu alea, “kauliņš”), 20. gadsimta mūzika, kurā izpildītājam atstāti nejaušības vai nenoteikti elementi, ko realizēt.
Kā jūs raksturotu mūziku, kas pēc būtības ir aleatoriska?
Ievads. Aleatoriskā mūzika (arī aleatoriskā mūzika vai nejaušības mūzika; no latīņu vārda alea, kas nozīmē "kauliņš") ir mūzika, kurā kāds skaņdarba elements ir atstāts nejaušības ziņā un/vai kāds primārais komponēta darba realizācijas elements ir atstāts tā izpildītāja(-u) ziņā.
Kas padara aleatorisko mūziku unikālu?
Aleatoriskā mūzika ir mūzikas veids, kas ir pakļauts improvizācijai vai strukturētai nejaušībai. Tas paļaujas uz to, ka komponists pieņem nejaušus lēmumus, rakstot skaņdarbu, vai, biežāk, izpildītājs improvizē skaņdarba atskaņošanas laikā.
Kas ir aleatoriskās mūzikas piemērs?
Aleatoriskā mūzika ir lielisks veids, kā pateikt “gadījuma” mūziku. … Piemēram, varbūt komponists (persona, kas uzrakstīja mūziku), ļaus izpildītājam izlemt, cik ilgi atskaņot noteiktu noti. Vai varbūt komponists ļaus izpildītājam izlemt, kādu instrumentu izmantot skaņdarba atskaņošanai.
Kādi ir 3 aleatorikas atslēgvārdi?
No šī viedokļa nenoteiktu vai nejaušu mūziku var iedalīt trīs grupās: (1) nejaušu procedūru izmantošana, lai izveidotu noteiktu, fiksētu partitūru, (2) mobilā forma un (3) nenoteiktsapzīmējums, ieskaitot grafiskos apzīmējumus un tekstus.
