No vispārējā prologa mēs zinām, ka apžēlotais savā profesijā ir tikpat korumpēts kā citi, taču viņa atklātība par viņa paša liekulību tomēr ir šokējoša. Viņš atklāti apsūdz sevi krāpšanā, alkatībā un rijībā - tajās pašās lietās, pret kurām viņš sludina.
Pret ko apžēlotājs sludina?
Apžēlotais atzīst skopumu, grēku, pret kuru viņš sludina.
Ko māca apžēlotais?
Apžēlošanas stāsts izglīto savus lasītājus morālē, sludinot pret alkatību un iesakot mācības pret liekulību. Apžēlotājs ir viltus un mantkārīgs slepkava, kurš ir ārkārtīgi nepiemērots teikt sprediķi. Viņš neievēro garīdzniecības noteikumus, taču viņš sludina pret alkatības grēkiem.
Kāpēc apžēlotājs atzīst, ka sludina?
Kāpēc apžēlotājs atzīst, ka sludina personīgas peļņas gūšanas nolūkā? Tie nav viņa klienti. Viņš viņus vairs neredzēs un lepojas ar to, ka ir labs blēdis.
Kāda parasti ir Apžēlotā stāstu tēma?
Kas ir ironisks Apžēlotā sprediķu tēmā? Viņš sludina par to, ka nauda ir visa ļaunuma sakne, taču viņš izmanto sprediķus, lai izkrāptu cilvēkiem naudu.
