Visizplatītākā dihloretiķskābes ražošanas metode ir dihloracetilhlorīda hidrolīze, ko iegūst, oksidējot trihloretilēnu. To var iegūt arī, hidrolizējot pentahloretānu ar 88–99% sērskābi vai oksidējot 1,1-dihloracetonu ar slāpekļskābi un gaisu.
Kā tiek ražota dihloretiķskābe?
Visizplatītākā dihloretiķskābes ražošanas metode ir dihloracetilhlorīda hidrolīze, ko iegūst, oksidējot trihloretilēnu. To var iegūt arī, hidrolizējot pentahloretānu ar 88–99% sērskābi vai oksidējot 1,1-dihloracetonu ar slāpekļskābi un gaisu.
Kam lieto dihloretiķskābi?
Dihloretiķskābi izmanto kā ķīmisku starpproduktu organisko materiālu sintēzē, kā sastāvdaļu farmācijā un medicīnā, kā lokālu savelkošu līdzekli un kā fungicīdu (Hawley, 1981; HSDB, 2001).
Vai dihloretiķskābe ir kaitīga?
Dihloretiķskābe ir ĻOTI KODĪGA ĶĪMISKĀ VIELU, un saskare var izraisīt smagu ādas un acu kairinājumu un apdegumus ar iespējamu neatgriezenisku acu bojājumu. Dihloretiķskābes elpošana var kairināt degunu un kaklu. Dihloretiķskābes elpošana var kairināt plaušas, izraisot klepu un/vai elpas trūkumu.
Kas ir dihloretiķskābe ūdenī?
Dihloretiķskābe, viena no piecām haloetiķskābes grupāmskābes, ko regulē federālie standarti, veidojas, kad dzeramā ūdens attīrīšanai izmanto hloru vai citus dezinfekcijas līdzekļus. Haloetiķskābes un citi dezinfekcijas blakusprodukti palielina vēža risku un var radīt problēmas grūtniecības laikā.
